Kad cilvēki lūdz patvērumu citā valstī, viņi var saņemt dažādus juridiskus statusus atkarībā no savas situācijas un vajadzībām. Latvijā ir divi galvenie aizsardzības veidi – bēgļa statuss un alternatīvais statuss. Šie statusi nosaka personas tiesības, pienākumus un atbalstu, ko viņi var saņemt no valsts.

Šajā rakstā skaidrosim galvenās atšķirības starp šiem diviem statusiem, kā arī to, kādus pakalpojumus un atbalstu persona var saņemt pēc šo statusu piešķiršanas.

 

  1. Kas ir bēgļa statuss?

Bēgļa statuss tiek piešķirts personām, kuras atbilst 1951. gada Ženēvas konvencijas par bēgļu statusu definīcijai. Tas nozīmē, ka persona ir pametusi savu valsti pamatotu baiļu dēļ no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, politiskās pārliecības vai piederības noteiktai sociālajai grupai dēļ.

1.1. Kādos gadījumos piešķir bēgļa statusu?

Lai iegūtu šo statusu, personai jāpierāda, ka:

  • Viņa ir pakļauta reālām briesmām savā izcelsmes valstī.
  • Valsts varas iestādes viņu nevar vai nevēlas aizsargāt.

Ja šie nosacījumi tiek izpildīti, persona var saņemt bēgļa statusu, kas Latvijā piešķir līdzīgas tiesības kā valsts pilsoņiem.

1.2. Kādas tiesības nodrošina bēgļa statuss?

Bēgļa statuss Latvijā piešķir šādas tiesības:

  • Uzturēšanās atļauju uz neierobežotu laiku.
  • Tiesības uz bezmaksas latviešu valodas kursiem un darba tirgus pieejamību.
  • Sociālo atbalstu, ieskaitot mājokļa pabalstu un integrācijas programmas.
  • Iespēju pieteikties Latvijas pilsonībai pēc 5 gadiem.

Bēgļi tiek aizsargāti no deportācijas uz savu izcelsmes valsti, kur viņiem draud briesmas.

 

  1. Kas ir alternatīvais statuss?

Alternatīvais statuss tiek piešķirts gadījumos, kad persona neatbilst bēgļa definīcijai, bet joprojām atrodas nopietnā apdraudējumā savā izcelsmes valstī.

2.1. Kādos gadījumos piešķir alternatīvo statusu?

Alternatīvais statuss tiek piešķirts, ja:

  • Personai draud nāves sods, spīdzināšana vai necilvēcīga izturēšanās viņas izcelsmes valstī.
  • Pastāv nopietns drošības apdraudējums, piemēram, bruņots konflikts valstī.

Lai gan šiem cilvēkiem nav tik stingri individuālas vajāšanas draudi kā bēgļiem, viņiem joprojām nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

2.2. Kādas tiesības nodrošina alternatīvais statuss?

Alternatīvā statusa saņēmēji Latvijā iegūst:

  • Uzturēšanās atļauju uz gadu, kas ir jāpagarina.
  • Tiesības strādāt un saņemt sociālo atbalstu.
  • Bezmaksas latviešu valodas kursus un integrācijas programmas.
  • Nav tiesību pieteikties Latvijas pilsonībai, atšķirībā no bēgļiem.

Alternatīvā statusa saņēmēji var zaudēt savu statusu, ja viņu izcelsmes valstī uzlabojas drošības situācija.

 

  1. Kā pieteikties bēgļa vai alternatīvajam statusam Latvijā?

Personas, kuras meklē aizsardzību Latvijā, var oficiāli pieteikties patvērumam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) vai uzreiz pēc ierašanās Latvijā – lidostā, robežkontroles punktā vai jau valsts teritorijā.

3.1. Soli pa solim process patvēruma pieteikšanai

  1. Pieteikuma iesniegšana
    • Persona iesniedz patvēruma pieprasījumu Latvijas robežkontroles punktā vai kādā no PMLP nodaļām.
    • Tiek veikta sākotnējā reģistrācija, kurā pārbauda personas identitāti un ieceļošanas apstākļus.
  2. Uzturēšanās pieteikuma izskatīšanas laikā
    • Kamēr tiek izskatīts patvēruma pieteikums, persona tiek izmitināta Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos, kur tiek nodrošināti pamatvajadzību pakalpojumi – pārtika, medicīniskā palīdzība un valodas apmācības.
    • Personai ir ierobežotas pārvietošanās iespējas un līdz pieteikuma izskatīšanai viņa nevar oficiāli strādāt.
  3. PMLP lēmuma pieņemšana
    • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izvērtē personas sniegtos pierādījumus un situāciju viņas izcelsmes valstī.
    • Lēmums par patvēruma piešķiršanu vai atteikumu tiek pieņemts trīs mēnešu laikā, bet īpašos gadījumos termiņš var tikt pagarināts līdz vienam gadam.
  4. Statusa piešķiršana vai atteikums
    • Ja tiek piešķirts bēgļa statuss, persona saņem uzturēšanās atļauju uz neierobežotu laiku un var pieteikties Latvijas pilsonībai pēc pieciem gadiem.
    • Ja tiek piešķirts alternatīvais statuss, persona saņem uzturēšanās atļauju uz vienu gadu, kas var tikt pagarināta, bet nevar pieteikties pilsonībai.

 

  1. Kādos gadījumos tiek atteikts bēgļa vai alternatīvais statuss?

Ne visi patvēruma pieteikumi tiek apstiprināti. Latvijas iestādes rūpīgi izvērtē katru gadījumu, lai novērstu patvēruma sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.

4.1. Galvenie atteikuma iemesli

  • Nepietiekami pierādījumi par vajāšanu vai apdraudējumu – ja patvēruma meklētājs nevar sniegt pietiekamus pierādījumus, kas apliecinātu viņa apdraudējumu izcelsmes valstī.
  • Iespēja droši atgriezties savā valstī – ja tiek konstatēts, ka situācija personas izcelsmes valstī ir uzlabojusies un viņš var atgriezties bez draudiem dzīvībai vai brīvībai.
  • Iepriekšēja patvēruma saņemšana citā ES valstī – saskaņā ar Dublinas regulu, ja persona jau ir pieprasījusi vai saņēmusi patvērumu citā Eiropas Savienības valstī, viņas pieteikums Latvijā var tikt noraidīts.
  • Draudi Latvijas drošībai – ja tiek konstatēts, ka persona rada draudus valsts drošībai, sabiedrības kārtībai vai ir bijusi saistīta ar smagiem noziegumiem.

4.2. Ko darīt pēc atteikuma saņemšanas?

Ja patvēruma pieteikums tiek noraidīts, persona var:

  • Iesniegt apelāciju Administratīvajā rajona tiesā, kas pārskatīs PMLP lēmumu.
  • Pieteikties uz brīvprātīgu atgriešanos savā valstī ar starptautisko organizāciju palīdzību.
  • Ja nav iespējama atgriešanās, persona var tikt izraidīta no Latvijas.

Atteikuma gadījumā ir svarīgi konsultēties ar juristiem vai nevalstiskajām organizācijām, kas var palīdzēt pārsūdzēt lēmumu un sniegt papildu atbalstu.

 

  1. Kā palīdzēt patvēruma meklētājiem un bēgļiem integrēties Latvijā?

Lai bēgļi veiksmīgi iekļautos sabiedrībā, viņiem nepieciešama ne tikai juridiskā aizsardzība, bet arī praktiska palīdzība ikdienas dzīvē.

5.1. Valsts nodrošinātais atbalsts

  • Bezmaksas latviešu valodas kursi, lai atvieglotu integrāciju darba tirgū un ikdienas dzīvē.
  • Sociālie pabalsti un mājokļa atbalsts, kas palīdz bēgļiem pirmos mēnešus pēc statusa saņemšanas.
  • Darba iespējas, kuras nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūra.

5.2. Sabiedrības un nevalstisko organizāciju loma

  • Brīvprātīgo un mentoru programmas, kas palīdz bēgļiem atrast darbu un orientēties jaunajā vidē.
  • Atbalsta grupas un integrācijas pasākumi, lai bēgļi varētu socializēties un iepazīt Latvijas kultūru.
  • Izglītības iespējas bērniem, lai viņi varētu turpināt mācības un iegūt kvalifikāciju.

Šāda daudzpusīga pieeja palīdz ne tikai pašiem bēgļiem, bet arī sabiedrībai, veidojot iekļaujošāku un atvērtāku vidi.

 

Secinājums

Bēgļa un alternatīvā statusa piešķiršana ir sarežģīts process, kas prasa rūpīgu izvērtēšanu un pamatotu pierādījumu sniegšanu. Kamēr bēgļa statuss sniedz plašākas tiesības un ilgtermiņa aizsardzību, alternatīvais statuss ir īstermiņa risinājums cilvēkiem, kuri nevar atgriezties savā valstī drošības apdraudējumu dēļ.

Lai gan Latvija nodrošina pamata atbalstu bēgļiem un alternatīvā statusa saņēmējiem, veiksmīgai integrācijai nepieciešams:

  • Efektīvs valodas apguves un nodarbinātības atbalsts, lai cilvēki varētu ātrāk kļūt ekonomiski neatkarīgi.
  • Valsts un sabiedrības atbalsts, lai veidotos izpratne un solidaritāte pret tiem, kuri meklē patvērumu.
  • Elastīgāks un iekļaujošāks integrācijas process, kas ļautu bēgļiem aktīvāk iesaistīties sabiedrībā.

Ja šie faktori tiek pilnveidoti, bēgļi un alternatīvā statusa saņēmēji var veiksmīgāk uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, kļūstot par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem.